Solfedžo · FA
639Hz
Solfedžo stāsts: Saikne
Puse oktāvas soļa augšup. No šejienes skaitlis ir skaņas telpa, vairs ne skaņojums.
Skaņas figūra · n 6.08 · m 9.73
Kas notiek, pārslēdzot
Tā vairs nav pieskaņošana.
Aptuveni seši puštoņi, tātad puse oktāvas — lielākais iespējamais attālums oktāvas robežās. Skaņdarbs C tonalitātē nonāk apmēram F♯. Skaņa ir krietni spilgtāka, sitaminstrumenti un šņāckaņas izvirzās priekšplānā.
Izcelsme
No kurienes nāk nosaukums
Zilbes Ut, Re, Mi, Fa, Sol, La cēlušās no Gvido no Areco (Guido von Arezzo) 11. gadsimtā. Viņš izmantoja latīņu himnas rindu sākuma zilbes un radīja pirmo lietojamo metodi melodiju nosaukšanai, nevis tikai to atkārtošanai dziedot. No šī „Ut–Re–Mi“ radās mūsdienu „Do–Re–Mi“.
Ko Gvido nedarīja: viņš nepiešķīra zilbēm hercu skaitļus. Toreiz jēdziena „hercs“ vēl nebija, un arī saistoša skaņojuma nebija. Konkrētu frekvenču piešķiršana šīm zilbēm ir krietni jaunāka un nenāk no viduslaikiem — bieži to stāsta citādi, taču avoti tam ir jaunlaiku.