Verdi skaņojums
432Hz
Verdi skaņojums
Frekvence, pēc kuras nosaukta šī lietotne. Aptuveni 32 centi zem standarta — vismazākā izmaiņa visā klāstā, un tomēr tā, par kuru šeit ir runa.
Skaņas figūra · n 5.00 · m 8.00
Kas notiek, pārslēdzot
Pietiekami neliels, lai nekristu acīs.
Trešdaļa puštoņa ir maz. Neviens neatšķirs, ka skaņdarbs skan „uz 432“, ja to tieši nesalīdzina blakus. Turpretī pārslēdzot klausīšanās laikā, tas ir skaidri jūtams: mūzika nedaudz nokrītas un skan apaļāk. Tieši tāpēc Radio 432 pārslēdzējs atrodas tur, kur to var sasniegt klausoties.
Izcelsme
No kurienes nāk šis skaitlis
C toni var precīzi noteikt uz 256 Hz — divnieka pakāpe, kas visās oktāvās dod apaļus skaitļus. Šo pieeju angliski sauc par scientific pitch; Žozefs Sovērs (Joseph Sauveur) to aprakstīja jau 1713. gadā. Ja no C = 256 Hz rēķina ar intervāla attiecību 27:16 — pitagorisko lielo sekstu —, A tonim iznāk tieši 432 Hz; mūsdienās parastajā vienmērīgajā temperācijā tie būtu 430,54 Hz. Vai skaitlis 432 vēsturiski cēlies no šejienes, ar to nav pateikts — aprēķins tikai parāda, ka abi skaitļi sader kopā.
Džuzepe Verdi (Giuseppe Verdi) iestājās par zemāku orķestra skaņojumu: savu Rekviēmu 1874. gadā viņš izpildīja ar 435 Hz. Viņa arguments bija praktisks — zemāks skaņojums saudzē dziedātāju balsis un skan pilnīgāk. Viņam bija svarīgi dziedātāji, nevis skaitļu mistika.
Turklāt daudzi 432 Hz apraksta arī kā „Visuma frekvenci”, saistībā ar Heopsa piramīdu vai kā dabas konstanti. Tie ir interpretācijas, kas daudziem cilvēkiem kaut ko nozīmē — pārbaudāmos avotos tās nav apstiprinātas. „Radio 432” tās nav vajadzīgas: iemesls to lietot ir tas, ka tev tā skan labāk. Ar to pietiek.